Šajā rakstā sniegšu arī teorētisku ieskatu, kā tiek organizēta prezidenta kandidātu izvirzīšana, notiek balsošana un kā tiek saskaitītas balsis, lai noteiktu uzvarētāju.
***
Prezidenta kandidātu izvirzīšana Īrijā notiek saskaņā ar Konstitūcijas 12. pantu un Prezidenta vēlēšanu likumu. Lai varētu kandidēt, personai jābūt Īrijas pilsonim un vismaz 35 gadus vecam. Kandidātu var izvirzīt trīs veidos:
1. Vismaz 20 Oireachtas locekļu (parlamenta deputāti vai senatori) apstiprinājums,
2. Vismaz četru vietējo pašvaldību (County vai City Council) kopīgā atbalstā,
3. Vai pats kandidāts — ja viņš ir bijušais vai esošais prezidents, kas pabeidzis tikai vienu amata termiņu.
Pašvaldībām kandidātu izvirzīšana notiek ar domes lēmumu, kuram iepriekš jādod vismaz trīs dienu rakstisks paziņojums visiem padomes locekļiem. Šāds lēmums tiek apstiprināts ar padomes zīmogu un iesniegts Prezidenta vēlēšanu komisijai noteiktā termiņā.
Šāda izvirzīšanas sistēma paredz līdzsvaru starp politisko institūciju iesaisti un sabiedrības interešu pārstāvību, taču tā reizēm tiek kritizēta par pārmērīgu ierobežotību, jo neatkarīgiem vai mazāk zināmiem kandidātiem ir grūti iegūt nepieciešamo atbalstu.
*** Vēlēšanu kārtība. Visiem Īrijas pilsoņiem, kuri ir 18 gadus veci un reģistrēti vēlētāji, ir tiesības balsot. Balsošana notiek vienu dienu (parasti piektdienā), un vēlēšanu dienu valdība izsludina vismaz 30 dienas iepriekš.
Svarīgi, lai vēlētājs būtu reģistrējies.
1. Tiešsaistē, vietnē www.checktheregister.ie, izmantojot savu PPSN, dzimšanas datumu un Eircode. Ja reģistrējaties tiešsaistē, nepieciešama arī e-pasta adrese.
2. Papīra veidā, aizpildot ERF1 formu un iesniedzot to savā vietējā pašvaldībā, Garda (policijas) iecirknī, bibliotēkā vai pasta nodaļāVēlētājs saņem biļetenu, kurā kandidāti ir uzskaitīti alfabētiskā secībā. Vēlētājs numurē kandidātus pēc izvēles — pirmā izvēle tiek atzīmēta ar “1”, otrā ar “2” un tā tālāk. Ja vēlēšanās ir tikai viens kandidāts, balsošana nenotiek un šis kandidāts automātiski kļūst par ievēlēto prezidentu.
***Balsu skaitīšanas sistēma. Balsu skaitīšana notiek vairākos posmos. Vispirms tiek saskaitītas pirmās izvēles balsis, un tiek noteikts kvotu skaits — puse no derīgo biļetenu skaita plus viens. Piemēram, ja derīgu balsu ir 1 000 000, kvota ir 500 001.
Ja kāds kandidāts pārsniedz šo kvotu, viņš tiek uzreiz pasludināts par uzvarētāju. Ja neviens kandidāts to nesasniedz, tad tiek izslēgts kandidāts ar vismazāko balsu skaitu, un viņa balsis tiek pārvietotas uz vēlētāja nākamo izvēli. Šo procesu atkārto, līdz kāds pretendents iegūst pietiekamu balsu skaitu, lai sasniegtu kvotu. Šī vēlēšanu un balsu skaitīšanas sistēma nodrošina, ka prezidents tiek ievēlēts ar vairākuma atbalstu, vienlaikus dodot vēlētājiem iespēju izteikt plašāku izvēli, netērējot balsis par mazāk populāriem kandidātiem.
***2025. gada Prezidenta vēlēšanu kandidāti.
1. Catherine Connolly (Neatkarīgā, kreisi orientēta)
Vecums: 68
Profesija: bijusī advokāte un klīniskā psiholoģe, Dáil (parlamenta) deputāte no Galway kopš 2016. gada
Atbalstītāji: kreiso spēku koalīcija (Sinn Féin, Zaļā partija, Sociāldemokrāti)
Programmas akcenti: morāla līdera loma, sociālā taisnīguma, mājokļu krīzes risināšana, īru valodas veicināšana, Īrijas neitralitātes saglabāšana un spēcīgs cilvēktiesību atbalsts (īpaši Palestīnas jautājumā)
Rezultāti: uzvarēja vēlēšanās ar lielu pārsvaru, kļūstot par desmito Īrijas prezidentu un trešo sievieti šajā amatā.
2. Heather Humphreys (Fine Gael, centriskā)
Vecums: 64
Profesija: Heather Humphreys amatā līdz šim 2025. gada prezidenta vēlēšanām ir bijusi Īrijas Ministru kabineta locekle, konkrēti — Ministre par Sociālo aizsardzību (Minister for Social Protection) un Ministre par Lauku un kopienu attīstību (Minister for Rural and Community Development) kopš 2020. gada.
Atbalstītāji: centriski labējā partija Fine Gael
Programmas akcenti: vienotības, uzņēmējdarbības, pro-Eiropas vērtību uzsvērums, tradicionālais prezidenta tēls, pieredze valdībā
Rezultāti: ieguva aptuveni ceturto daļu balsu, viņa publiski apsveica Connolly ar uzvaru.
3. Jim Gavin (Fianna Fáil, kandidāts)
Profesija: sporta menedžeris, īslaicīgi bija nominēts no Fianna Fáil
Statuss: oficiāli izstājās pirms vēlēšanām saistībā ar privātu nesaskaņu, taču viņa vārds palika uz biļeteniem, un saņemtās balsis tika skaitītas kā trešajam kandidātam
Rezultāti: ieguva nelielu balsu skaitu, priekšplānā bija divas sievietes kandidātes.
Šī vēlēšanu kampaņa iezīmēja līderpozīciju pāreju uz kreisi orientēto neatkarīgo kandidāti, kamēr tradicionālās partijas piedzīvoja rezultātu kritiku no sabiedrības.
Kā jau katrās vēlēšanās, īsi prms fināla nereti "uzpeld" nepatīkami fakti, kas varētu ietekmēt vēlētāju viedokli par kandidātu un mainītu vēlēšanu reultātu.
Šajās vēlēšanās katrs kandidāts saskārās ar nepatīkamiem faktiem vai kontroversēm, kas nonāca sabiedrības un mediju uzmanības lokā:
1. Catherine Connolly (Neatkarīgā, kreisi orientēta):
- Viņas uzvara tika aizēnota ar īpaši zemu vēlētāju aktivitāti (ap 46%) un rekordlielu skaitu sabojātu biļetenu, kas uzskatāmi par protestu pret kandidātu izvēli un partiju politiku.
- C. Connolly vairākas reizes publiski izteikusies skarbi par ES, ASV un NATO, īpaši saistībā ar kara un aizsardzības finansējuma jautājumiem, kas izraisīja bažas par iespējamām diplomātiskām un iekšpolitiskām berzēm prezidentūras laikā.
- Viņas atklātā kritika pret imigrācijas politiku, kā arī vairāku labo partiju atbalstītāju aicinājumi bojāt vēlēšanu biļetenus cita kandidāta trūkuma dēļ, radīja sašķeltības sajūtu vēlētājos un spēcīgu protestu no konservatīvo elektorāta.
2. Heather Humphreys (Fine Gael):
- Pret Humphreys tika ierosināta apmelošanas prāva no kreiso politiķa Paul Murphy puses saistībā ar izteikumiem televīzijas debatēs par neseno protesta demonstrāciju un tiesas prāvu, radot ažiotāžu vēlēšanu kampaņas laikā.
- Viņas komandai nācās skaidrot senu dzīvnieku labturības lietu (kurā viņa bija tikai netieši iesaistīta), tomēr mediji un atsevišķi amatpersonu komentāri izteica bažas par iespējamo ietekmi uz izmeklēšanu.
- Sabiedriskajā telpā bija arī diskusijas par viņas iepriekš ieplānoto, bet vēlāk atsaukto reformu cilvēkiem ar invaliditāti, kritizējot, ka šis lēmums bijis politiski motivēts.
3. Jim Gavin (Fianna Fáil):
- Viņš negaidīti izstājās no vēlēšanām saistībā ar publisku 16 gadus ilgu konfliktu ar bijušo īrnieku par neatgrieztu pārmaksāto īres samaksu vairāk nekā 3000 eiro apmērā. Gavin atzina “kļūdu, kas nav saskaņā ar manu raksturu”, un naudu atdeva tikai pēc publiskas uzmanības.
- Papildus viņš saskārās ar agresīvu dezinformācijas kampaņu internetā, ko sauca par “ļaunprātīgu un nepamatotu”, un reģistrēja sūdzības par baumu izplatīšanu sociālajos tīklos.
- Viņa izstāšanās dažas nedēļas pirms vēlēšanām radīja sabiedrībai šoku – tas bija reti pieredzēts precedents prezidenta vēlēšanu vēsturē.
Šīs nianses akcentēja vēlētāju neapmierinātību, kā arī izgaismoja sabiedrības piesardzību pret kandidātu reputāciju un pārvaldības caurskatāmību.
***Catherine Connolly uzvara Īrijas prezidenta vēlēšanās izskaidrojama ar vairāku faktoru kopsakarību, kas tieši rezonēja ar šī brīža sabiedrības noskaņojumu:
Sociālā izcelsme un personīgais stāsts: Viņa nāk no daudzbērnu ģimenes, uzsverot sevī parastās īru ģimenes pieredzi, kas stiprina paļāvību un rada simpātijas plašākā vēlētāju lokā. Šī izcelsme veicināja priekšstatu par viņu kā vienu “no tautas”.
Īru valodas prasme un kultūras identitāte: C. Connolly brīvi runā īru valodā un konsekventi atbalsta valodas saglabāšanu, kas īpaši svarīgi daļai vēlētāju, kuri vēlas stiprināt nacionālo identitāti un tradīcijas. Viņas uzstāšanās abās valodās lika vēlētājiem justies uzrunātiem.
Konkrētība, skaidrs vēstījums un nosvērtība: Viņa visai kampaņai nodeva precīzus, konkrētus vēstījumus par sociālo taisnīgumu, mājokļu politiku, klimata jautājumiem un miermīlīgu neitralitāti, kas sasaucās ar daudzu vēlētāju prioritātēm. C. Connolly balss ir mierīga un droša, radot uzticību un stabilitātes sajūtu, kas īpaši svarīgi sociālu un politisku izaicinājumu laikā.
Caurspīdīgums, pretkorupcijas tēma un neatkarība: C. Connolly nav saistīta ar lielajām partijām un sevi pozicionēja kā “tautas kandidāti” ārpus tradicionālās elites. Vēlētāji noguruši no partiju iekšējām cīņām un korupcijas skandāliem, tāpēc deva priekšroku neatkarīgai balsij.
Spēja apvienot dažādas sabiedrības grupas: C. Connoly pieredze psiholoģijā un sociālajā darbā ļāva runāt empātiski arī par minoritāšu, senioru un atstumto interesēm, kas palielināja vēlēšanu daudzveidību.
Kopsavilkumā:
Connolly kundzes uzvaras atslēgas ir empātija, konkrētība, uzrunāšana īru valodā, vienkāršas ģimenes vērtību atspoguļošana, neatkarība un spēja pārliecinoši runāt par sociāli svarīgām tēmām. Tieši šīs īpašības lika vēlētājiem identificēties ar viņu, uzticēties un vēlēšanu dienā dot priekšroku alternatīvai, kuru viņa piedāvāja.
Nobeigumā es pieminēšu vēl vienu svarīgu Īrijas vēlēšanu sistēmas aspektu Īrijas pilsoņiem, kas dzīvo emigrācijā. Saskaņā ar Irish Nationality and Citizenship Act 1956, pilsonību var iegūt:
☝Automātiski, ja persona ir dzimusi Īrijā vai ja viens no vecākiem bija Īrijas pilsonis tās dzimšanas brīdī.
☝Ar Foreign Births Registration, ja persona ir dzimusi ārpus Īrijas, bet vienam no vecvecākiem bija Īrijas pilsonība vai viņš bija dzimis Īrijā.
Saskaņā ar šo likumu, ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem ar Īrijas pasi automātiski būtu iespēja piedalīties gan Īrijas prezidenta, gan parlamenta vēlēšanās, kas patreiz nav iespējams.
***Teorētiskā piezīme 📌
Šajā vēlēšanu uzvarētāja tēla kontekstā ir jāpievēršas Gustava Le Bona pūļa psiholoģijas teorijai, lai mēs varētu izvērtēt - kā teorija strādā vai nestrādā realitātē. Gustavs Le Bons (1841–1931) bija franču sociologs, ārsts, filozofs un ceļotājs, plaši pazīstams kā pūļa psiholoģijas teorijas izveidotājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no sociālās un kolektīvās psiholoģijas pionieriem, kura idejas ietekmējušas gan vēlākos sociologus, gan politiskos līderus.
Galvenais Le Bona darbs ir "La psychologie des foules" (1895) jeb "Pūļa psiholoģija". Tajā viņš skaidroja, ka indivīda personība pūlī saplūst kopējā "kolektīvā apziņā", kur emocijas dominē pār racionālo domāšanu, un cilvēki kļūst viegli ietekmējami. Le Bons uzskatīja, ka pūlī rodas jauna psiholoģiska vienība – “kolektīvais prāts”, kas nosaka cilvēku rīcību.
Le Bons definēja līderi kā personību, kurai piemīt:
- spēcīga griba un ticība saviem ideāliem — līderis pats jātic tam, ko sludina, jo šī pārliecība inficē pūli ar entuziasmu;
- harizma un autoritāte — līdera vārdiem jāiemieso pārliecinošs emocionāls spēks, kas spēj ietekmēt apkārtējos;
- vienkāršs un simbolisks izteiksmes veids — sarežģītas idejas pūlis nesaprot, tāpēc līderim jārada tēli un paraugi, kas emocionāli uzrunā;
- spēja izmantot suģestiju un atkārtojumu — atkārtojot vienu un to pašu vēstījumu, līderis nostiprina ticību un vieno masu kopīgā emocijā.
Connolly uzvara leboniskā skatījumā:
- Viņa iemieso “kolektīvo ideālu” — tautas cilvēks no daudzbērnu ģimenes, ar rūpēm par vienkāršu cilvēku problēmām, kas sasaucas ar Le Bona “pūļa sapņa” aprakstu.
- Viņas skaidrie, emocionāli iedarbīgie vēstījumi (sociālais taisnīgums, mājokļi, valoda, neatkarība) aizvieto sarežģītas politiskas debetes ar viegli aptveramiem lozungiem — kas, pēc Le Bona, ir pūļa domāšanas pamatā.
- Viņas nosvērtā, mierīgā un konkrētā komunikācija rada uzticību un samazina spriedzi, kas Le Bona teorijā ir ļoti svarīgi “vadonim”, kurš iemieso kolektīvo gribu.
- Identitātes un kultūras uzsvars (īru valoda, parastā ģimene) ļauj vēlētājiem identificēties ar kandidātu emocionālā līmenī, ne tikai racionāli.
Kopsavilkumā:
Connolly spēja pārvaldīt kolektīvās cerības, sūdzības un identitātes jautājumus ar emocionāli pārliecinošu un vienkāršu vēstījumu. Tas lielā mērā atbilst Le Bona atziņām par līderības, emocionālas ietekmes un simboliskas runas izšķirošo lomu masu izvēlēs. Viņas uzvara parāda, cik spēcīgi joprojām darbojas psiholoģiskais faktors pat racionāli nosacītās vēlēšanās.
Neskatoties uz to, ka jaunā Īrijas prezidente ne gluži sakrīt ar Le Bona teorētiskā līdera - uzvarētāja prototipu, Catherine Connolly tieši ar savu "nestandarta" līdera tēlu ieguva 63,36% vēlētāju lēmumu - būt trešajai sievietei - Īrijas Republiukas prezidentei pēc
Mary Robinson (1990–1997)
Mary McAleese (1997–2011)
Kaut gan mūsdienu sabiedrībās ir vērojama sociālā diferencēšanās, augošais nacionālisms, kam ir tendence pieņemt pirms II Pasaules kara raksturīgās iezīmes — proti, izteiktu “mēs pret viņiem” domāšanu, etnisko identitāšu akcentēšanu, kolektīvo solidaritāti uz tradīciju, valodas un simbolu pamata, kas var novest pie sabiedrības polarizācijas, izslēgšanas un dažkārt pat politiskas radikalizācijas, kas faktiski ir sabiedrības reakcija uz straujiem sociālajiem pārmaiņu procesiem, kas bieži rada nedrošību par nākotni, sajūtu par lokālās kultūras apdraudējumu un vēlmi aizsargāt savas tradicionālās vērtības. Šī reakcija nereti izpaužas kā pretestība ārējiem ietekmētājiem — valdības reformām, multinacionālo korporāciju interesēm, migrācijas plūsmām un ekonomiskajiem lēmumiem, kas tiek uztverti kā draudi kolektīvajai identitātei un sociālajai stabilitātei.
Catherine Connolly ievēlēšana par jauno Īrijas prezidenti simbolizē sabiedrības vēlmi pēc autentiskuma, empātijas un vienotības, dodot cerību uz iekļaujošāku, godīgāku un sociāli atbildīgāku nākotni valstij.
© Skarleta Mukane
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru