Lapas

ceturtdiena, 2025. gada 30. oktobris

Peripetijas ap Stambulas konvenciju

☝Latvijas sabiedrību patreiz ir pamatīgi saviļņojusi Stambulas konvencijas denonsēšanas ideja, kas Saeimā šajās dienās tiek virzīta steidzamības kārtā. Šī ir kārtējā stikla lauska sabiedrības šķelšanās procesā. Sabiedrība jau tā ir fragmentējusies inflācijas, sociālās labklājības lejupslīdes, krievu valodas, imigrantu un Ukrainas kara diskusiju katlā. Kas gan visai šai Stambulas konvencijas "operai" libretā ir rakstīts?

Virspusējie argumenti no politiķu puses (virspusēji tādēļ, ka ir maz ticams, ka partijas, kas patiesībā nav nekādi draugi, pēkšņi apskaujas, sarokojas un saka: "Hei, kolēģi, mums jādzīvo draudzīgi un jādomā par tautu! Šī konvencija apdraud tautas vērtības! Ejam ārā!"):

ArgumentācijaIemesli
Neefektivitāte"Konvencija nestrādā", nav rezultātu vardarbības jomā
Vietējais tiesiskais regulējumsLatvijas likumi jau pietiekami aizsargā
Juridiskas pretrunasNeatbilst Satversmei, "strupceļš"
Ideoloģijas un vērtību apdraudējumsApdraud tradicionālo ģimeni, "uzspiesta ideoloģija"
Suverenitāte un kontroles saglabāšanaLatvija pati lemj par saviem likumiem

Konvencijas aizstāvju argumenti (turpretī, konvencijas aizstāvju argumenti mums sūta dramatisku vēstījumu - "Ja mēs izstāsimies no Stambulas konvencijas, tad Latvijā sāksies nekontrolējama vardarbība ģimenēs, ar ko mūsu pašu likumdošana netiks galā. Tikai pateicoties konvencijai, šos divus gadus mūsu sievietes ir kaut cik aizsargātas! Ja Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas, tad ES uzliks "Tādus sodus, tāādus sodus!" *Gluži kā no Vella kalpiem):

ArgumentācijaIemesli
Cilvēktiesības, aizsardzībaStambulas konvencija nodrošina reālu sieviešu un ģimeņu aizsardzību
Eiropas reputācijaGrauj solidaritāti, sūta bīstamu signālu Eiropai
Juridiskais pamatojumsVājina uzraudzības, zaudē interpretatīvu atrunu
Sabiedrības viedoklisSabiedrības vairākums (pēc protestiem) neatbalsta izstāšanos
Ratificēšana
Lai gan Latvija konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, taču debates par ratifikāciju notika vairākos Saeimas sasaukumos, līdz 2023. gada 30. novembrī tika pieņemts galīgais lēmums. Lēmums par ratifikāciju tika pieņemts ar īpašu atrunu, ka Latvija konvenciju piemēros atbilstoši Satversmes vērtībām, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, līdztiesību un ģimenes tiesību aizsardzību.
Denonsēšana
Stambulas konvencijas atcelšanas ierosinājumu Latvijā 2025. gadā iniciēja opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kam pievienojās arī Nacionālā apvienība (NA), Apvienotais saraksts (AS) un "Stabilitātei", kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) no valdošās koalīcijas. Likumprojektu oficiāli iesniedza LPV frakcija, to parakstīja arī virkne citu deputātu no NA un AS, kuri argumentēja, ka konvencija sašķeļ sabiedrību, neefektīvi risina vardarbības jautājumus un veicina ideoloģisku uzspiešanu.
Iniciators/AtbalstītājsPartija/FrakcijaArgumentācija
LPV (Latvija pirmajā vietā)OpozīcijaKonvencija "nestrādā", šķeļ sabiedrību
Nacionālā apvienība (NA)OpozīcijaVērtību aizsardzība
Apvienotais saraksts (AS)OpozīcijaAtbalsts alternatīvai deklarācijai
StabilitāteiOpozīcijaKritika par konvencijas interpretāciju
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)Valdošā koalīcijaDaļa deputātu atbalstīja likumprojektu

Šī iniciatīva un tās argumentācija šķeļ gan politiku, gan sabiedrību, izraisot diskusijas par vērtībām, Eiropas saistībām un upuru aizsardzību.

☝Jautājums visā šajā jezgā ir - kam tas ir izdevīgi? Vai tas ir priekšvēlēšanu triks un popularitātes spodrināšana? Vai tā ir naudas piesaistes iespēja? 

Es neiedziļināšos Latvijas politikas netīrajā "veļas baļļā", bet skaidrs ir viens - uz Latvijas politiskās skatuves notiek totāla manipulācija ar sabiedrību, populisma ārijas un neviennozīmīga Latvijas jauniešu nenobriedušo prātu deformēšana.

Strīda ābols šajā "lugā" ir sensitīvie termini: 
Stambulas konvencijas 3. pants, kurā ir definēti galvenie termini, konkrēti: 
"dzimums": nozīmē " sociāli konstruētas lomas, uzvedību, aktivitātes un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem"("gender": means "the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men)."
4. pants aizliedz vairākus diskriminācijas veidus, norādot: "Puses īsteno šīs konvencijas noteikumus, jo īpaši pasākumus cietušo tiesību aizsardzībai, bez diskriminācijas jebkāda veida dēļ, piemēram, dzimtes, dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, politisko vai citu uzskatu, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistībā ar nacionālo minoritāti, dzimtas īpašumu. orientāciju, dzimuma identitāti, vecumu, veselības stāvokli, invaliditāti, ģimenes stāvokli, migranta vai bēgļa statusu vai citu statusu."

☝Latvijas sabiedrība, kā ļoti konservatīva, asi uztver augstāk minētos terminus, kas saistās ar empātijas un tolerances pievienotām vērtībām kā, piemēram, citāda orientācija, dzimuma identittātes maiņa, tajā pašā laikā jauniešus tas aizrauj, jo tas ir kaut kas jauns, un ne īpaši akceptēts, tāpēc vēl jo vairāk - vilinošs un izaicinošs.

Praida gājienos un nesenajos protestos mēs redzam šīs "citādās orientācijas" manifestu. Vai viņi visi ir tie "savādie", vai varbūt liela daļa tajos piedalās kā karnevālā? Maz ticams, ka tie, kas patiešām ir piedzimuši ne tajā ķermenī, šādos pasākumos ne īpaši piedalās. Vai šie pasākumi vairāk nav kā jauniešu pašapliecināšanās, uzmanības piesaistīšana un socializēšanās iespēja realitātē, izkāpjot no virtuālās zonas?

Uz to var skatīties arī kā uz lomu spēlēm. Skolas laikā mēs pārģerbāmies par dažādiem tēliem - no vāverēm līdz Sniegbaltītēm - un atdarinājām viņu uzvedību. Tas tik tiešām bija jautri un izzinoši. Tomēr, ne jau tādēļ kādam prātā ienāca mainīt dzimuma identitāti. Nebija tādas informācijas un idejas, kā tas ir šodien, sākot ar mūzikas "zvaigznēm" popmūzikā līdz pat Eirovīzijas šoviem. Mūsdienās, jauniešiem pieņemot lomu spēles kā dzīvesveidu un demonstratīvu pozīciju, šī tendence varētu liecināt vai nu par neizdzīvotu bērnību, kas ir bijusi kādu apstākļu dēļ aptumšota, vai iestrēgšanu noteiktā pirms-pieaugušā vecumā, kad personības attīstība,  kaut kādu fizioloģisku iemeslu dēļ apstājas.

Alternatīva 👉 Varbūt viss ir daudz vienkāršāk? Iespējams, ka mums ir par daudz sēru un piemiņas dienas, bet par maz karnevālu? 

***Teorētiskā piezīme 📌 

Atgriežoties pie konvencijas "lugas", nevaram aizmirst par režisoriem un viņu profesionālismu pūļa pārvaldībā

Franču sociologs Gustavs Le Bon (Gustave Le Bon, 1841–1931), visplašāk pazīstams ar savu darbu par pūļa psiholoģiju. Le Bons uzsver, ka pūlis spēj radīt vai stiprināt politisku motivētu ietekmi, ko veido partiju vai līderu manipulācijas ar emocionālu reakciju uzplūdu. 
Galvenie punkti:
Emociju mobilizēšana: līderi cenšas provocēt spēcīgas jūtas—dusmas, bailes, lepnumu—lai aktivizētu pūli un liktu tai rīkoties ārpus racionāliem argumentiem.
Pārveidošana par vienotu kopumu: līderi izmanto vienkāršas, skaidras frāzes un mītiskas narratīvas, kas ļauj pūlim apvienoties ap konkrētu politisku mērķi vai rīcību, pat ja tas pretināk loģiskajam.
Atbildības sašķobīšana: pūlis ar līdera palīdzību zaudē individuālo atbildību; cilvēki domā, ka “pūlis–es” ir vienots, kas atvieglo ārēju ierosinājumu pieņemšanu (piemēram, pieņem lēmumu, kuru individuāli viņi neatbalstītu).
Konformitāte un šaurā izvēle: līderi izmanto sociālo spiedienu, baidoties no atstāšanas vai noraidīšanas, lai iegūtu atbalstu un uzticību; tiek izslēgti pretinieku viedokļi vai nopietni alternatīvi skatījumi.
Simboli un ritualizēta retorika: izmanto simbolus, himnas vai citas dziesmas, karogus, kā arī vienkāršus, atkārtojamus saukļus, kas atgādina “vienoti līdzīgā domāšanā” un stiprina uzticību vadītājam/partijai.

Le Bons pūli raksturoja kā kolektīvo psiholoģisko fenomenu, kurā individuālās personīgās atšķirības pazūd un cilvēki pārņem kolektīva noskaņu un spēju rīkoties kā vienots vienums. 
Galvenie aspekti:
Emociju dominēšana: pūlis tiek vadīts ar spēcīgām emocijām (dusmas, bailes, aizrautība), nevis ar racionāliem argumentiem.
Ievainojama rīcība: cilvēku drosmes un rīcības kvalitāte samazinās; pūlis var rīkoties ārpus individuālām morāles normām.
Pārmērīga konformitāte: grupu normas un sociālie spiedieni ietekmē indivīdu rīcību, atbalstot kopēju uzvedību, pat ja individuāli viņi to neuzskatītu par pareizu.
Anonimitāte: pūlī cilvēki jūtas anonīmi, kas samazina pašizpausmes bailes un veicina riskantāku vai ekstrēmistisku rīcību.
Spēcīga emocionāla simulācija: parādās „kolektīvā psihe,” uzskati un ķermeņa valodas noskaņas kalpo kā atbalsta pamats..
Histērija un adrenalīns: pūļa dinamiku veicina īpašas psiholoģiskas motivācijas, piemēram, ātra lēmumu pieņemšana, kuras individuāli varētu tikt apsvērtas rūpīgi.
Individuālā apziņa pazūd: cilvēki pūlī zaudē savu personisko atbildību un domāšanu, kļūst pakļauti grupas impulsiem.

👀 Saeimas vairākums 2025. gada 30. oktobrī, pēc 13 stundu ilgām debatēm atbalstīja Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. Tādējādi Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas pieņēmusi šādu lēmumu.

Kas ir šie politisko lugu "režisori"? 
Jautājumi mācībai nākotnē -
Vai viņi ir stiprāki par indivīda kritisko domāšanu? 
Vai mēs gribam būt pūlis, vai indivīds? 
Uz šiem jautājumiem katram ir jāatbild, pirmkārt, pašam sev. 


© Skarleta Mukane

Nav komentāru: