Skarleta Mukane
05/03/2026
Sveiki! Ja tu esi latvietis ārzemēs, tad šis raksts no Baltic-Ireland portāla (publicēts 2026. gada janvārī) noteikti pieskaras kaut kam personiskam.
Tas stāsta par jaunu Latvijas Universitātes (LU) pētījumu - "Diasporas investīcijas Latvijā".
Galvenā ziņa
Mēs, emigranti, ik gadu sūtām mājās aptuveni miljardu eiro – tas ir liels cipars, kas veido apmēram 3% no Latvijas kopējā IKP (iekšzemes kopprodukta, jeb valsts “ekonomiskā pīrāga” lieluma). Raksts nav garš, bet tas liek padomāt par to, cik daudz mēs dodam Latvijai, un kādas ir valsts stratēģiskās tendences, lai diasporas maksātspēju varētu izmantot gudrāk. Izlasījusi rakstu, sāku analizēt dziļāk šo pētījumu, kur atradu vairāk detaļu par datiem un izaicinājumiem. Mēģināšu to pastāstīt vienkārši, bez sarežģītiem terminiem.
Kas baltic-ireland.ie rakstā ir galvenais?
Raksts sākas ar lielu ciparu ar daudz nullēm. Fakti rāda, ka tas miljards eiro veidojas no – pārskaitījumiem ģimenēm, investīcijām uzņēmumos u.c. Citāts no raksta: "LU pētījums tika prezentēts Saeimā, un tā vadītāja, profesore Inta Mieriņa saka: “Diasporas kapitāls Latvijā jau pastāv – tas ir liels, daudzdimensionāls un motivēts.” Tas nozīmē, ka mūsu nauda nav tikai skaitļi – tā ietver arī mūsu zināšanas, iesaisti biznesā, pieredzi un prasmes, kā arī vēlmi palīdzēt Latvijai augt.
LU pētījumā tiek uzsvērts, ka šis miljards ir galvenokārt mērķēts uz ikdienas izdevumiem – ēdiens, mājoklis, ārsti, skola. Tas palīdz ģimenēm izdzīvot, bet nepalīdz valstij augt ilgtermiņā, jo nav labu veidu, kā šo naudu pārvērst investīcijās, kas radītu darba vietas vai jaunus uzņēmumus. Piemēram, investīcijas uzņēmumos ir samazinājušās – mazāk cilvēku iegulda, jo baidās no riskiem vai neuzticas sistēmai.
Rakstā tiek minēts potenciālā investora raksturlielums: visvairāk gatavi ieguldīt ir 35–54 gadus veci emigranti, kuri ir labi izglītoti un vēlas ne tikai pelnīt, bet arī palīdzēt Latvijai. Pētnieku ieteikumi – izveidot speciālus fondus, kur mēs varētu ieguldīt droši, un digitālu platformu “Globālais latvietis investē”, lai viegli atrastu iespējas. Tas viss, lai mūsu nauda strādātu ne tikai tagad, bet arī nākotnē.
Pētījuma dziļāka analīze
Pēc pētījuma analīzes var saprast, ka tas "miljards" nav precīzs cipars – pētījumā minēti 0,94–1,0 miljardi eiro gadā, galvenokārt no pārskaitījumiem (remitencēm) un mazliet no investīcijām uzņēmumos. Tie nav tikai banku pārskaitījumi no konkrētām bankām – dati nāk no statistikas avotiem, piem., Statista, Latvijas Banka un Pasaules Banka, kas skaita kopējās plūsmas, nevis katru pārskaitījumu atsevišķi. Piemēram, 2023. gadā bija ap 910 miljoniem, bet vidēji pēdējos gados – ap 940 miljoniem.
Analizējot šos ciparus, var veikt vienkāršus aprēķinus - oficiāli saskaitītie 420 000 emigranti (ĀM), vidēji katrs sūta ap 2380 eiro gadā. Salīdzinot ar Latvijā dzīvojošajiem (ap 1,6 miljoniem pilsoņu), kuri caur nodokļiem no algām dod ap 4400–4800 eiro gadā katrs (tas ir ap 7–7,7 miljardi kopā, jeb 16–18% no IKP), diasporas ieguldījums ir mazāks, bet tas nāk no ārpuses bez jebkādām saistībām. Tas ir kā bonuss valstij! Bet, kā rakstā minēts, problēma ir, ka 65–75% no šīs naudas iet uz ikdienas tēriņiem, nevis uz kaut ko produktīvu. LU pētījums brīdina par "statistiskajām aklajām zonām" – mēs nezinām visu, jo nav labas sistēmas, lai izsekotu katru dolāru vai eiro.
Piezīme. Tā nav nauda, ko emigrants tērē ieceļojot Latvijā, bet tieši sūtītā nauda no ārzemēm. Šī būtu plašāka datu izpētes tēma, kas ļautu skaidrāk saprast, vai Latvijas pilsonis, kas dzīvo ārpus Latvijas nebūtu pelnījis vienlīdzīgāku attieksmi, kaut vai medicīnas aprūpes ziņā. Galvenais arguments ir - jūs nemaksājat nodokļus Latvijā! No vienas puses taisnība, bet no otras - vai emigranti ir vajadzīgi tikai kā vēlētāji un investētāji?
Šeit ir vietā pieminēt vēl vienu rakstu no baltic-ireland.ie - ĀM nosauc 2026. gada prioritātes sadarbībai ar diasporu
"Kā šā gada prioritātes noteiktas:
• sadarbība ar diasporas organizācijām un aktīvistiem, lai nodrošinātu iespējami plašāku diasporas dalību 15. Saeimas vēlēšanās;
• Plāna darbam ar diasporu 2027.-2029. gadam gatavošana;
• 5. Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu foruma gatavošana un norise;
• Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšana ar biznesa forumiem “Latvija fokusā” gan Eiropā, gan arī ārpus tās;
• sadarbībā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru tiks īstenots jauns diasporas apjoma pētījums;
• diasporas atbalsta projektu programmas (konkursa) īstenošana." - tā vēsta baltic-ireland.ie
Šis prioritāšu saraksts un secība runā paši par sevi, un tas ir pietiekami apjomīgs, lai mēs - aizbraukušie, justos neaizmirsti. Tomēr, jau no seniem laikiem jebkāda darījuma dialogā atskan jautājums: "Kas man par to būs?" Uz šo jautājumu ir sekojoša atbilde - "2025. gadā ĀM īstenotajā diasporas atbalsta projektu programmā īpaši tika atbalstīti valsts svētku pasākumi un diasporas pašorganizēšanās norises, kā arī citas aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes un tautsaimniecības jomās. 2025. gadā tika saņemti 115 projektu pieteikumi kopsummā par 293 574 EUR. No tiem tika atbalstīti 73 projekti par kopējo summu 137 108 EUR." (citāts no baltic-ireland.ie)
Atgriežoties pie raksta par 'miljardu', akcents ir nepārprotams - mums vajag uzticību – bez tās neviens neieguldīs. Ieteiktie fondi un platforma izklausās prātīgi: iedomājies, ka vari klikšķināt uz app un ieguldīt Latvijā droši, zinot, ka tas palīdz reģioniem ārpus Rīgas.
Bet ir arī ēnas puses. Kā LU pētījums rāda, investīcijas ir cikliskas – reizēm daudz, reizēm maz, un investoru skaits samazinājies no simtiem līdz dažiem desmitiem. Skaitļi rāda, ka no aptuveni 1 miljarda eiro (precīzāk 0,94–1,0 miljardi gadā) diasporas mobilizētā kapitāla biznesa investīcijas (fiksētās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā) veido vidēji 24,1 miljonu eiro gadā, kas ir aptuveni 2,4–2,5% no kopējās summas (1 miljarda).
Tas nozīmē, ka Latvijai jāstrādā pie vides uzlabošanas: mazāk birokrātijas, vairāk atbalsta, mazāk finansiālas diskriminācijas. Ja mēs (Latvijas Republikas pilsoņi) jutīsimies kā "ārvalstnieki" savā valstī, tad potenciālā investīciju nauda paliks ārzemēs.
Vidējam diasporas cilvēkam tas nozīmē savā ziņā dilemmu: ja tu sūti naudu ģimenei, tas ir super, bet ir labas ziņas - drīz būs veidi, kā to padarīt par investīciju – piemēram, fondā, kas būvē skolas vai ceļus.
Pētījuma galvenais vēstījums Tev, kā diasporas pārstāvim
LU Pētījums iesaka izveidot decentralizētus investīciju fondus, digitālo platformu "Globālais latvietis investē" un pilotprojektus, lai pārvērstu remitences produktīvās investīcijās. Tas varētu palielināt ekonomisko efektivitāti, bet prasa institucionālas izmaiņas. Bez tām diasporas plūsmas saglabās ierobežotu ietekmi, balstoties uz pašreizējiem datiem un tendencēm.
Ja tu dzīvo ārzemēs un sūti naudu savai ģimenei Latvijā, šis raksts atgādina, ka tavi pārskaitījumi palīdz segt ikdienas izdevumus – ēdienu, ārstus vai skolu taviem tuviniekiem. 3% no IKP nozīmē, ka šī nauda kopumā stabilizē daudzu mājsaimniecību budžetu, ieskaitot tavējo. Bet, lai tas kļūtu par kaut ko vairāk, nekā tikai īstermiņa atbalstu, Latvijai vajadzētu izveidot fondus un platformas, kas ļautu tev vieglāk izvēlēties, kā ieguldīt – piemēram, lai tas dotu atdevi tavai ģimenei nākotnē.
Tas varētu palīdzēt tev apdomāt, vai turpināt tikai sūtīt, vai uzdrīksēties izmēģināt investīcijas, kas varētu uzlabot tavu tuvinieku dzīvi ilgtermiņā. Ja tev ir domas par to, kā to uzlabot, vari sazināties ar Ārlietu ministriju vai LU – pētījums min, ka viņi meklē atsauksmes.
